Ēka ir pārcietusi abus pasaules karus, pat esot bijusi izmantota kā slēpnis no ienaidniekiem. Meklējot arhīvā parādījās 1870. gads, kas liecināja par šīs ēkas iespējamo celtniecības gadu, kas tajā laikā kalpoja kā vienkāršas dzirnavas. Otrā pasaules kara laikā dzirnavas beidza pastāvēt, jo tika izlaupītas visas iekārtas, rati, malšanas piederumi un aizvestas uz tuvējām ``Rideļu`` dzirnavām, bet pati ēka izdemolēta. Pēc kara ēkā tika denacionalizēta, tāpēc tajā dzīvoja dažādi cilvēki.. Dzirnavas  esot izmantotas arī kā cilvēku izmitināšanai. Kad ēka tika nopirkta, tajā varēja redzēt un sajust vēstures stāstus- mētājas veci apģērbu gabali, mājas otrajā nostūrī,  pagrabā vēl bija atrodami dzirnavnieka rīki. Apkārtējā daba nebija īpaši pievilcīga, aizauguši krūmi, nekopta zeme, piesārņots dzirnezers.  

2001. gadā tika uzsākta rekonstrukcija. Mainot visu veco pret jauno, īpašnieki mēģina saglabāt kādu vēsturisku iezīmi. Tika saglabāts manteļskurstenis, pirmā stāva istabās tika saglabātas vecās mūra sienas, kas radaīja senatnes atspoguļojumu, bet ļoti labi iederas mūsdienīgā interjerā. Pagraba sienas tika atjaunotas, ar lieliem laukakmeņiem un koka konstrukcijām – sijām, ķieģeļiem. Ārējo skatu izdaiļo restaurētais dzirnavu ūdenskritums, kas diennakts tumšajā laikā tiek apgaismots, radot romantisku atmosfēru.

Pēc vairāku gadu liela darba 2005. gadā durvis vēra jaunais viesu nams ``Ūdensdzirnavas``. Viesu nams atrodas 100 km no galvaspilsētas. Tajā ik dienas rosās cilvēki, jo vietējā krodziņā var nobaudīt gardu maltīti, gan vienatnē baudot skaistos dabas skatus, gan ģimenes lokā.